Bezdarba veidi un to analоze Latvijв

Latvijas Universitātes

Ekonomikas un Vadības fakultātes

Grāmatvedības institūta profesionālās apmācības

Ekonomists (grāmatvedība, analīze, audits)

- REFERĀTS -

Lekciju kursā “Makroekonomika”

Par tēmu

“BEZDARBA VEIDI UN TO ANALĪZE LATVIJĀ”

Rīgā

1999

SATURS

Ievads.............................................................................................................. 3 lpp.

Bezdarba veidi

- Brīvprātīgais bezdarbs........................................................... 3 – 4 lpp.

- Piespiedu bezdarbs................................................................. 4 – 6 lpp.

Bezdarbs Latvijā................................................................................... 6 – 10 lpp.

Izmantotās literatūras saraksts.................................................................. 11 lpp.

IEVADS

(Bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā).

Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī. Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu.

BEZDARBA VEIDI

Attiecībā uz bezdarbu, svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt pa bezdarba veidiem. Atšķir brīvprātīgo un piespiedu bezdarbu. Visās attīstītās tirgus ekonomikas zemēs ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai viņu darbaspēka piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums. Brīvprātīgu bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Viņš vispār vai ierobežotā laika posmā nav darba spēju piedāvātājs darbaspēka tirgū. Pie brīvprātīgiem bezdarbniekiem pieskaitāmi:

- Sievietes mātes , kas nolēmušas vismaz līdz noteiktam vecumam bērnus audzināt ģimenē.

- Sievas, namamātes , kuru vīri spēj ģimeni pilnīgi nodrošināt paši.

- T.s. rantjē , cilvēki, kas nekur nestrādā, neveic arī pārvaldes funkcijas, bet it labi pārtiek no noguldījumu un parādzīmju procentiem, vērtspapīru (akciju) dividendēm.

- T. s. zelta jaunatne , kas parazitē uz savu vecāku ienākumu rēķina.

- Profesionālas mīļākās un alfonsi.

- Ilgstoši bezdarbnieki , kas zaudējuši ne tikai kvalifikāciju, bet arī cerību un vēlmi no jauna kļūt par darba ņēmējiem.

- Hroniski alkoholiķi, narkomāni, ubagi , visi tie, kas principā nevēlas strādāt un piedāvāt savu darbaspēku darbaspēju tirgū.

- Frikcijas bezdarbs - tie darba ņēmēji, kas pašlaik nestrādā, bet kurus nevar dēvēt par bezdarbniekiem, jo viņi brīvprātīgi atstājuši darbu, lai sameklētu sev piemērotāku darbavietu (pēc darba nosacījumiem, kvalifikācijas, avansēšanas iespējām, atalgojuma līmeņa, atrašanās vietas). Ir arī tādi, kas atstāj darbu, lai sakārtotu savas personīgās lietas un pēc tam atkal stājas aktīvo darba veicēju rindās. Frikcijas bezdarbam ir tendence pieaugt un tas nemaz nav slikti, jo bieži šādā veidā cilvēks atrod sev izdevīgāku un piemērotāku darbu .

Minētās nestrādājošo grupas netiek iekļautas potenciālo bezdarbnieku skaitā, kas ieskaitāmi aktīvajā darba armijā.

Piespiedu bezdarba veidi:

(kad darba devējs, vadoties pēc saviem apsvērumiem, galvenokārt ekonomiskiem, atbrīvo darba ņēmēju no turpmāko pienākumu izpildes.

- Tehnoloģiskais bezdarbs – jaunas tehnikas, tehnoloģijas un organizācijas ieviešana padara noteiktu darbinieku skaitu lieku. Vecā kvalifikācija var neatbilst jaunajām prasībām, bet darbinieku pārkvalificēšana vienmēr nav iespējama. Raugoties no visas ekonomikas viedokļa, tehnoloģiskajam bezd

Внимание, отключите Adblock

Вы посетили наш сайт со включенным блокировщиком рекламы!
Ссылка для скачивания станет доступной сразу после отключения Adblock!

Скачать