Darba tirgus Latvijв

Tiesību zinātnes

Lauris Šulcs

TZ1D7

PASTĀVĪGAIS STUDIJU DARBS

Tautsaimniecībā

Darba tirgus Latvijā

Ievads.

Šajā darbā es aprakstu darba tirgus situāciju Latvijā. Tā nav viena no labākajām situācijām Eiropā, pat varētu teikt, ka viena no sliktākajām. Latvijā ir diezgan liels bezdarba līmenis, arī augstāko izglītību spēj iegūt tikai tie , kas var atļauties maksāt par to, jo mūsdienās tas ir dārgs prieks. Protams, ir arī budžeta grupas, taču to ir pārāk maz un tās nespēj sagatavot attiecīgo daudzumu augsti kvalificētus darbiniekus, cik Latvijas darba tirgum ir nepieciešams.

Arī salīdzinot situāciju ar mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, situācija Latvijas darba tirgū ir daudz nesakārtotāka un sliktāka.

1. Darba tirgus.

Kā jebkurā tirgū, arī darbā tirgū mūs interesē preces (darba) cena, pieprasījums un piedāvājums. Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu uzskata darba algu. Darba alga (W) uzņēmumam ir šī ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam, kurš ir šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas gūst, realizējot ražošanas faktoru. Izšķir nominālo un reālo darba algu.

Nominālā darba alga ir naudas daudzums, ko strādājošais saņem par savu darbu.

Reālā darba alga ir preču un pakalpojumu daudzums, ko strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu.

Darba tirgum ir dažādas formas:

1. pilnīga konkurence;

2. monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);

3. monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);

4. oligopsons (dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu);

5. monopsonistiskā konkurence (daudz firmas pērk diferencētu darbu).

Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori:

1. reālā darba alga;

2. darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazinās darba robežprodukts naudas izteiksmē. Papildu darbinieku iesaistīšana tiks pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē kļūs vienāds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu indivīdu darba piedāvājuma līkne var mainīt savu raksturu, darba piedāvājuma tirgus līkne parasti ir augoša. Tas ir tāpēc, ka nozare vai profesija, kurā ievērojami aug darba alga, kļūst pievilcīga un rodas darba piedāvājums no citām nozarēm vai profesijām, kur darba alga ir zemāka.

Tirgus līdzsvars iestājas pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā (punkts e). Ja darba alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu OE, piemēram, OE₁ , tad pieprasījums pēc darba būs OL₁ , bet darba piedāvājums būs OL₄ , t.i., piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tie, kam nav darba, būs ar mieru strādāt par zemāku algu, un tas pazeminās arī strādājošo algas. Samazināsies piedāvājums, pieaugs pieprasījums. Tādējādi pieprasījums un piedāvājums izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars. Ja alga tiks noteikta zemāka nekā OE, piemēram, OE₂ , tad pieprasījums pēc darba būs lielāks nekā piedāvājums. Lai piesaistītu darbiniekus, darba devēji būs spiesti palielināt darba algas. Tādējādi darba pieprasījums un piedāvājums atkal izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars.

2. Bezdarbs.

Bezdarbs ir situācija, kad darba piedāvājuma apjoms pārsniedz darba pieprasījuma apjomu. Jēdzieni “bezdarbnieks” un “nestrādājošais” nav identiski. Cilvēks var dažādu iemeslu dēļ nestrādāt, bet viņš nebūs bezdarbnieks. Tajā pašā laikā, ja kvalificēts speciālists nevar atrast darbu specialitātē, bet viņam piedāvā kādu citu mazāk kvalificētu darbu, tad šis cilvēks ir bezdarbnieks. Ir jāatšķir bezdarba jēdziena ekonomiskā būtība no tā juridiskās formas. Ekonomista izpratnē bezdarbnieks ir noteiktas kvalifikācijas darbinieks, kurš vēlas strādāt par tajā brīdī dominējošo algu, bet nevar atrast darbu. Bezdarbnieka juridiskais statuss dažādās valstīs tiek noteikts dažādi. Latvijas Repub

Внимание, отключите Adblock

Вы посетили наш сайт со включенным блокировщиком рекламы!
Ссылка для скачивания станет доступной сразу после отключения Adblock!

Скачать